Osteosintēze ir ķirurģiska procedūra, kuras laikā tiek stabilizēti un savienoti lauzta kaula fragmenti. Atkarībā no lūzuma veida tiek izmantoti dažādi savienošanas veidi. Lai diagnosticētu lūzumu , dzīvniekam jāveic rentgenoloģiskā izmeklēšana , kurā konstatē lūzuma vietu un veidu, pēc kuras ārsts izvērtē nepieciešamo fiksācijas metodi.  

Osteosintēzes mērķis ir nodrošināt stabilu fragmentu fiksāciju pareizajā stāvoklī, stabilizējot lūzuma zonu līdz pilnīgai saaugšanai. 

Pēc osteosintēzes operācijas , ļoti svarīgs ir saimnieka darbs mājās strikti ievērot ārsta norādījumus (piem.):

  • būra režīms (dzīvnieks tiek turēts būrī nozīmēto laika periodu ) ,
  • nodrošināt dzīvniekam mieru (minimalizēt pastaigas, īslaicīgas pastaigas pie pavadas),
  • lietot pēcoperācijas apkakli,
  • brūces apkope,
  • sekot pārsēja u.c. ārējo fiksāciju stāvoklim
  • lietot nozīmēto medikamentozo ārstēšanu,
  • sekot dzīvnieka pašsajūtai ( ēstgribai, defekācijai,urinēšanai, ekstremitātes ārējam izskatam piem. tūskai).

  • Lai kontrolētu kaula dzīšanas procesu  pēcoperācijas periodā dzīvniekam nepieciešams veikt vairākus kontrol-rentgenus.

    Biežas komplikācijas  pie osteosintēzes saistītas ar  režīma neievērošanu,kurus konstatē kontrolrengenos , piem. kaula dislokācija,kaulaudu iekaisums, audu nekroze,fiksācijas materiāla izkustēšanās.



     .